Latvija: ko 3. oktobra vēlēšanas maina uzņēmumiemLatvija: ko 3. oktobra vēlēšanas maina uzņēmumiem

Skaidrs rezultāts, zemāka vēlētāju aktivitāte

15. Saeimā iekļūst seši saraksti. Rezultāti ir provizoriski: Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) līdz 5. oktobrim tos vēl nebija apstiprinājusi.

Divas partijas nepārvar 5 % barjeru:

• ZZS (4,4 %), kas bija pārstāvēta līdzšinējā valdībā;
• Stabilitātei! (2,0 %).

Vēlētāju aktivitāte ir aptuveni 51,7 %, salīdzinot ar 59,4 % 2022. gadā. Tā ir zemākā kopš 1993. gada.

Koalīcija vēl jāizveido

Vairākumam nepieciešama 51 vieta. Tāpēc Apvienotajam sarakstam jāmeklē partneri.

Andris Kulbergs ir izslēdzis koalīciju ar LPV. Pirms vēlēšanām viņš bija izslēdzis arī sadarbību ar Suverēnā vara / Apvienība Jaunlatvieši. Viņš paziņo, ka sarunas vispirms notiks ar NA un JV — pašreizējiem partneriem.

Aritmētiski iespējamas vairākas kombinācijas:

• AS + NA + JV (58–59 vietas): Latvijas politologu visbiežāk minētā kombinācija.
• AS + NA (51–52 vietas): ļoti neliels vairākums.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs konsultējas ar ievēlētajām partijām. Jaunā Saeima sanāks 2026. gada 3. novembrī.

Kam vajadzētu palikt stabilam

Vairāki būtiski lēmumi tika pieņemti pirms vēlēšanām:

• Aizsardzība: likums nosaka vismaz 5 % no IKP, sākot ar 2027. gadu.
• Krievija un Baltkrievija: Saeima 1. oktobrī paplašināja embargo, attiecinot to arī uz pārtikas produktiem. Citi nacionālie ierobežojumi jau ir spēkā.
• Rail Baltica: valdība ir noteikusi izmaksu griestus 20 milj. € par kilometru. Termiņš ir pārcelts uz 2034. gadu. Minimālais scenārijs gaidāms decembrī.
• Budžets: 2027. gada budžetā jāsedz 421 milj. € liela starpība. Tā pieņemšana plānota līdz Ziemassvētkiem.

Kas varētu mainīties

Līdzšinējās koalīcijas partiju programmas iezīmē vairākas pārmaiņas:

• stabilāka nodokļu politika ar retākām izmaiņām;
• vienkāršoti publiskie iepirkumi un centralizētas valsts IT sistēmas;
• stingrāks regulējums darbaspēkam no trešajām valstīm;
• zaļās pārejas īstenošanas pārskatīšana.

Detaļas būs atkarīgas no koalīcijas līguma un 2027. gada budžeta.

Ko tas nozīmē Francijas uzņēmumiem

Budžeta ierobežojumi ietekmēs jaunus publiskos projektus. Vislabākās īstermiņa perspektīvas ir nozarēm, kuras balsta jau pieņemti lēmumi:

• aizsardzība un drošība;
• enerģētika un elektrotīkli;
• infrastruktūra ar uzsvaru uz izmaksu kontroli.

Vairāki Francijas uzņēmumi ir tieši iesaistīti Rail Baltica projektā, tostarp Eiffage, Systra un Egis. Uzmanību pelna arī veselības aprūpe un digitalizācija, jo no 2027. gada plānota slimnīcu reforma.

Kam sekosim turpmāk

• valdības veidošanai un ekonomikas ministriju sadalei;
• 2027. gada budžetam un tā nozaru prioritātēm;
• pārskatītajam Rail Baltica scenārijam;
• aizsardzības iepirkumiem un enerģētikas projektiem.

CCEF.LV neatbalsta nevienu politisko spēku. Šajā analīzē atspoguļotas partiju publiskās nostājas un oficiālie lēmumi.