Latvija 2026: ekonomikas atveseļošanās ir sākusies, taču mainās tās rakstursLatvija 2026: ekonomikas atveseļošanās ir sākusies, taču mainās tās raksturs

Atveseļošanās jau ir redzama datos

Pēc ekonomikas sarukuma divus gadus pēc kārtas — −0,9 % 2023. gadā un −0,4 % 2024. gadā — Latvijas ekonomika 2025. gadā pieauga par 2,1 %. Pieejamie 2026. gada dati liecina, ka atveseļošanās gada pirmajā pusē turpinājās un nostiprinājās.

2026. gada otrajā ceturksnī reālais IKP palielinājās par 3,0 % salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu un par 0,7 % salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni. Gada pirmajā pusē kopējā izaugsme sasniedza 2,8 %.

Tomēr vēl svarīgāka par pašu izaugsmes rādītāju ir tās struktūra.

Tirdzniecība būtiski veicina ekonomikas atveseļošanos, savukārt apstrādes rūpniecības apjoms otrajā ceturksnī palielinājās par 5,5 %. Aktivitātes pieaugums tika reģistrēts 16 no 22 Centrālās statistikas pārvaldes analizētajām rūpniecības apakšnozarēm. Pozitīvu ieguldījumu sniedz arī informācijas un komunikācijas pakalpojumi, savukārt transporta un uzglabāšanas nozare joprojām saskaras ar grūtībām.

Tādēļ pašreizējo atveseļošanos vairs nevar raksturot tikai kā patēriņa atjaunošanos pēc vairākiem sarežģītiem gadiem. Daļa ekonomikas dinamikas pāriet uz investīcijām un ražošanas kapacitāti.

Investīcijas kļūst par galveno jautājumu

Tas, iespējams, ir viens no svarīgākajiem ekonomikas signāliem, kam Latvijā 2026. gadā jāpievērš uzmanība.

Investīciju apjoms jau 2025. gadā palielinājās par 9,8 %, ko veicināja privātās investīcijas, Eiropas finansējums un ar aizsardzību saistītie izdevumi. Eiropas Komisija paredz investīciju pieauguma turpināšanos 2026. un 2027. gadā.

Aiz šiem procentiem slēpjas ievērojams finansējuma apjoms.

Latvijas Finanšu ministrija lēš, ka 2026. gadā ES fondu un Atveseļošanas un noturības mehānisma investīciju potenciāls pārsniedz 1,4 miljardus eiro. Līdz 2026. gada martam 2021.–2027. gada ES fondu plānošanas periodā izsludināto projektu atlases apjoms jau sasniedza 3,9 miljardus eiro, savukārt noslēgto līgumu vērtība bija 2,8 miljardi eiro.

Šīs investīcijas cita starpā aptver ceļu infrastruktūru, veselības aprūpes un izglītības iestādes, digitalizāciju, energoefektivitāti un uzņēmējdarbības attīstību.

Tādēļ ārvalstu uzņēmumam, vērtējot Latvijas tirgu, salīdzinoši nelielais vietējā tirgus apjoms atspoguļo tikai daļu no kopējās situācijas.

Jāņem vērā arī investīciju plūsmas, kas tiek novirzītas Latvijas ekonomikai.

Drošība un aizsardzība maina pieprasījuma struktūru

Latvijas ģeogrāfiskais novietojums būtiski ietekmē valsts ekonomiskās prioritātes.

2026. gada budžetā aizsardzībai paredzēti aptuveni 2,2 miljardi eiro jeb 4,9 % no IKP saskaņā ar NATO definīciju. Vienlaikus daļa Eiropas finansējuma tiek novirzīta noturības stiprināšanai, aizsardzības industrijas kapacitātes attīstībai un drošības infrastruktūrai.

Šīs pārmaiņas ir daudz plašākas par militārā aprīkojuma iegādi.

Tās rada pieprasījumu pēc infrastruktūras, enerģētikas risinājumiem, sakariem, kiberdrošības, divējāda lietojuma tehnoloģijām, loģistikas, ēkām, civilās aizsardzības un kritisko pakalpojumu nepārtrauktības risinājumiem.

Piemēram, jaunais EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu finansējums paredz investīcijas civilās aizsardzības patvertnēs, ģeneratoros, kā arī veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu infrastruktūras noturībā.

Tādēļ šīm tendencēm būtu jāpievērš īpaša uzmanība Francijas uzņēmumiem, kas darbojas enerģētikas, infrastruktūras, telekomunikāciju, inženierijas un industriālo tehnoloģiju jomās.

Francijas un Latvijas tirdzniecība atkal strauji pieaug

Divpusējās ekonomiskās attiecības jau gūst labumu no ekonomiskās situācijas uzlabošanās.

Pēc krituma 2024. gadā preču tirdzniecība starp abām valstīm 2025. gadā pieauga par aptuveni 9,1 %.

Francijas eksports uz Latviju palielinājās par 14,2 %, savukārt imports no Latvijas uz Franciju — par 1,6 %. Saskaņā ar Francijas muitas datiem Francijas tirdzniecības pārpalikums sasniedza aptuveni 217 miljonus eiro, kas ir par vairāk nekā 40 % vairāk nekā gadu iepriekš.

Tomēr divpusējā tirdzniecības statistika jāinterpretē piesardzīgi. Latvijas un Francijas dati tiek apkopoti, izmantojot atšķirīgas metodoloģijas, un Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes dati sniedz atšķirīgu skatījumu uz 2025. gada divpusējo tirdzniecības bilanci.

Tomēr šīs statistiskās atšķirības nemaina galveno tendenci: preču plūsma starp abām ekonomikām 2025. gadā būtiski palielinājās.

Pakalpojumu jomā situācija ir atšķirīga. Divpusējā pakalpojumu tirdzniecība 2025. gadā sasniedza aptuveni 394 miljonus eiro, nedaudz samazinoties, un Latvijai saglabājās pakalpojumu tirdzniecības pārpalikums.

Kam pievērst uzmanību turpmāk?

Francijas uzņēmumiem īpašu uzmanību ir vērts pievērst piecām plašām jomām: infrastruktūrai un būvniecībai, enerģētikai un energoefektivitātei, digitalizācijai, veselības aprūpei, drošībai un divējāda lietojuma tehnoloģijām.

Tās ne vienmēr būs nozares ar visstraujāko statistisko izaugsmi. To nozīme ir saistīta ar vairāku faktoru vienlaicīgu konverģenci: valsts politiku, Eiropas finansējumu, valsts un pašvaldību budžetiem un investīciju vajadzībām.

Tieši šī konverģence ir īpaši nozīmīga.

Šodien publicēts publiskais iepirkums parasti ir rezultāts procesam, kas sācies vairākus mēnešus vai pat gadus iepriekš: politisks lēmums, Eiropas finansējuma piešķiršana, budžeta apstiprināšana, izpēte, atļaujas un tikai pēc tam iepirkums.

Tādēļ, lai patiesi izprastu ekonomiskās iespējas Latvijā, ir jāskatās tālāk par jau publicētajiem iepirkumiem un jāanalizē procesi, kas notiek pirms tiem.

Dinamiskāka ekonomika, taču ierobežojumi saglabājas

Ekonomikas atveseļošanās nenozīmē, ka visi rādītāji ir pozitīvi.

Eiropas Komisija 2026. gadā prognozē 3,6 % inflāciju un norāda uz izmaksu spiediena saglabāšanos, tostarp enerģētikas jomā. Arī darba samaksa turpina strauji pieaugt darba tirgū, kurā noteiktu kvalifikāciju speciālistus joprojām ir grūti piesaistīt.

Vēl viens būtisks faktors ir publiskās finanses. Ar aizsardzību, sociālajiem pabalstiem un investīcijām saistītie izdevumi nākamajos gados saglabās ievērojamu spiedienu uz valsts budžeta deficītu.

Latvija joprojām ir arī neliela un ļoti atvērta ekonomika, kuras attīstību būtiski ietekmē Eiropas ekonomikas cikls, reģionālā tirdzniecība un ģeopolitiskā vide.

Kam sekos CCEF.LV

Latvijas ekonomikas analīzi vairs nevar ierobežot tikai ar IKP, inflācijas vai ārējās tirdzniecības rādītājiem.

CCEF.LV pakāpeniski sekos ķēdei, kas valsts politiku un investīcijas pārvērš reālos ekonomiskos projektos:

Finansējums → budžets → projekts → investīcijas → iepirkums → līguma piešķiršana → īstenošana.

Mēs sekosim Latvijas publiskajiem iepirkumiem, Eiropas finansējumam, investīciju programmām, nozīmīgākajiem publiskā un privātā sektora projektiem, kā arī Francijas ekonomiskās klātbūtnes attīstībai Latvijā.

Mērķis ir vienkāršs: identificēt pārmaiņas Latvijas ekonomikā un saprast, ko tās praktiski nozīmē Francijas uzņēmumiem.