Francija–Latvija: no Eiropas attiecībām līdz arvien konkrētākai partnerībaiFrancija–Latvija: no Eiropas attiecībām līdz arvien konkrētākai partnerībai

Attiecības stratēģiskā ietvarā

Francija un Latvija ir gan Eiropas Savienības, gan NATO, gan eiro zonas dalībvalstis. Šī institucionālā tuvība ir abu valstu attiecību pamats, taču tā vairs pilnībā neatspoguļo to būtību.

Divpusējo sadarbību jo īpaši strukturē Francijas un Latvijas stratēģiskās partnerības rīcības plāns 2023.–2027. gadam. Kad 2024. gadā amatā stājās vēstnieks Manuel Lafont Rapnouil, Latvijas Ārlietu ministrija jau uzsvēra politiskā dialoga intensitāti, kā arī sadarbību ekonomikas, drošības un izglītības jomā.

Reģionālais konteksts dabiski piešķir drošībai īpašu nozīmi. Latvija atrodas NATO austrumu flangā, un Latvijas iestādes regulāri uzsver Francijas ieguldījumu Baltijas reģiona drošībā un šī alianses flanga ilgtermiņa stabilitātē.

Tomēr, reducējot Francijas un Latvijas attiecības tikai uz drošības dimensiju, var palaist garām būtisku pārmaiņu: partnerība šodien vienlaikus attīstās ekonomikā, kultūrā, izglītībā, pētniecībā un reģionos.

No ekonomiskās diplomātijas līdz uzņēmumiem

Viens no redzamākajiem šo pārmaiņu piemēriem ir Francijas un Latvijas ekosistēmas veidošanās ap uzņēmējdarbību un investīcijām.

2026. gada maijā Rīgā notikušais seminārs Gateway to France ap uzņēmumiem pulcēja tādus dalībniekus kā Francijas vēstniecība, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), Business Club France Latvia, Business France, LIAA un risingSUD.

Mērķis bija ļoti praktisks: attīstīt biznesa tīklus, iepazīstināt ar Francijas tirgus piedāvātajām iespējām un veicināt abu valstu sadarbību investīciju un eksporta jomā. Tieši tā pasākumu savā publiskajā komunikācijā raksturoja vēstnieks.

Pasākumā arī Latvijas uzņēmumi no ļoti dažādām nozarēm — tehnoloģijām, rūpniecības, aizsardzības, aviācijas, pārtikas un ražošanas — varēja iepazīstināt ar savu darbību un starptautiskajām ambīcijām.

Šī loģika ir svarīga: ekonomiskās attiecības nedarbojas tikai virzienā Francija → Latvija.

Tās attiecas arī uz Latvijas uzņēmumiem, kas vēlas investēt, eksportēt, atrast partnerus vai attīstīt savu darbību Francijā.

Tieši šis divpusējais raksturs tagad ir jāstiprina.

Attiecības, kas neaprobežojas ar Rīgu

Vēl viens interesants signāls ir vērojams teritoriālajā sadarbībā.

2026. gada februārī Francijas vēstnieks kopā ar vēstniecības un Francijas institūta pārstāvjiem apmeklēja Jelgavu. Sarunās vienlaikus tika apspriesta ekonomiskā vide, izglītība, kultūra un turpmākās sadarbības iespējas.

Pilsēta iepazīstināja ar savu industriālo parku un ekonomisko profilu, savukārt sarunās tika apspriestas iespējas stiprināt attiecības ar Francijas partneriem.

Šī vizīte iekļaujas senākās attiecībās: Jelgava un Rueil-Malmaison ir sadraudzības pilsētas, un joprojām tiek izskatīti jauni kopīgi projekti. Vēstnieks pats ir publiski minējis ar šo teritoriālo sadarbību saistītās perspektīvas.

Šāda veida attiecības ir īpaši nozīmīgas, jo tās pārnes Francijas un Latvijas sadarbību no institucionālā līmeņa uz reģionu, izglītības iestāžu, uzņēmumu un vietējo dalībnieku līmeni.

Kultūra kā ilgtermiņa infrastruktūra

Kultūras dimensija nupat ir vēl vairāk nostiprināta.

2026. gada 24. septembrī Francija un Latvija parakstīja rīcības plānu sadarbībai kultūrā laikposmam no 2026. līdz 2031. gadam.

Tas nav tikai nodomu paziņojums. Plāns paredz ietvaru, kas atvieglo kopīgus projektus, darbu apriti, profesionāļu mobilitāti, mākslinieku rezidences, tulkojumus, kopražojumus, apmācības un labās prakses apmaiņu.

Izvēle noteikt plāna darbības termiņu līdz 2031. gadam ir nozīmīga: tā šo sadarbību iekļauj ilgtermiņa perspektīvā.

Vēstnieks arī uzsver Francijas institūta Latvijā 30. gadadienas 2027. gadā nozīmi — tās programma aptvers ne tikai Rīgu, bet arī Latvijas reģionus.

Kultūra šeit ir kas vairāk nekā paralēla diplomātisko attiecību joma. Tā veido cilvēku tīklus, savstarpēju izpratni un sadarbības ieradumus, kuru ietekme bieži vien sniedzas tālāk par kultūras nozari vien.

Izglītība, pētniecība, tehnoloģijas: nākamie tilti

Šāda plaša partnerības izpratne atspoguļojas arī vēstniecības publiskajās prioritātēs.

Savā komunikācijā Manuel Lafont Rapnouil tieši saista valodas, universitāšu, zinātnes, tehnoloģiju, vides un izglītības sadarbību ar partnerību veidošanu starp Franciju un Latviju.

Savukārt Latvijas Ārlietu ministrija uzsver valsts ieinteresētību franču valodas apguves attīstīšanā, it īpaši kā otrās svešvalodas Latvijas skolās.

Tās ir jomas, kuru rezultāti ir mērāmi vairāku gadu laikā, taču tās tieši veicina ekonomisko attiecību dziļumu: talantu mobilitāti, universitāšu sadarbību, kopīgus pētījumus, valodas izpratni un uzņēmumu spēju pieņemt darbā speciālistus, kas pārzina abas vides.

Ekosistēma, nevis viena institūcija

No šīm iniciatīvām galu galā izriet iesaistīto dalībnieku daudzveidība.

Vēstniecības, ministrijas, ekonomikas aģentūras, tirdzniecības kameras, uzņēmēju tīkli, pašvaldības, universitātes, kultūras iestādes un uzņēmēji — katrs darbojas savā attiecību daļā.

Tāpēc Francijas un Latvijas partnerības spēks ir atkarīgs ne tik daudz no vienas institūcijas, cik no šīs ekosistēmas spējas darboties kopā.

Tieši šajā struktūrā iekļaujas arī Francijas ārējās tirdzniecības padomnieku (CCE) loma.

CCE neaizstāj ne vēstniecību, ne Ekonomikas dienestu, ne Business France, ne profesionālās organizācijas. Viņu vērtība ir citur: tā ir to vadītāju un uzņēmēju praktiskā pieredze, kuri ikdienā saskaras ar tirgus realitāti.

Latvijā šī vietējās vides pārzināšana var palīdzēt labāk izprast vietējo ekonomiku, identificēt pārmaiņas nozarēs, atbalstīt Francijas uzņēmumus un nodot publiskā sektora dalībniekiem uz uzņēmējdarbības pieredzi balstītu skatījumu.

No institucionālām attiecībām uz konkrētiem projektiem

Tāpēc nākamo gadu uzdevums būs ne tik daudz vairot paziņojumus par Francijas un Latvijas attiecību kvalitāti, cik pakāpeniski pārvērst šo tuvību redzamos rezultātos.

• Vairāk Francijas uzņēmumu, kas darbojas Latvijā.
• Vairāk Latvijas uzņēmumu, kas attīsta savu darbību Francijā.
• Vairāk kopīgu projektu.
• Vairāk sadarbības starp reģioniem, universitātēm un pētniecības centriem.
• Vairāk talantu aprites.

Pašreizējā dinamika liecina, ka vairāki pamatelementi jau ir izveidoti.

Turpmāk patiesais Francijas un Latvijas attiecību dziļuma rādītājs būs to spēja ilgtspējīgi radīt konkrētu sadarbību.

Un tieši šo attīstību CCEF.LV plāno vērot un dokumentēt.